lvenetfrdeltru

Dārza darbi martā.

Pelnu pelēks un mākoņains bija aizgājušais februāris. Cerams, marts nāk ar saulainākām un pavasarim piedienīgākām dienām, kad, saulei paceļoties augstāk virs horizonta, iesils ne tikai gaiss, bet arī saule reiz beigs kautrīgi slēpties aiz mākoņiem.


Sausākās vietās jau pamazām var ķerties pie āra darbiem, taču, kā katru gadu, galvenie jaunās sezonas darbi veicami iekštelpās – jāgādā par puķu un dārzeņu stādiem, ko pavasara beigās izstādīt dārzos un siltumnīcās, un jāmodina ziemas guļā noliktās sīpolpuķes un gumpuķes.

Košumdārzā
Ja dārzu vēl klāj sniega sega un iepriekš tam nav bijis laika, var dārzā izkaisīt pelnus. Ja sniegs nokusis un zeme apžuvusi, nogrābj zālienu un atbrīvojas no ziemas uzslāņojuma – sapūstām sausām lapām, kritušajiem zariem u.tml. Dekoratīvajām graudzālem pirms asnu parādīšanās, apgriež sausos dzinumus.

Vasarzaļajiem lapu kokiem izgriež nokaltušos, bojātos un aizlūzušos zarus. Kokiem un krūmiem veido vainagus, izgriežot vājos, pārāk cieši saaugušos dzinumus, šķērseniski augošos zarus. Apgriešanu veic, kad gaisa temperatūra vairs nenokāpj zem – 5 °C.

Ja temperatūra stabili turas ap nulli, apgriež arī vasaras otrajā pusē ziedošos vasarzaļos krūmus – klinšrozītes, Japānas spirejas, hortenzijas. Veic atjaunojošu apgriešanu augiem ar krāsainiem dzinumiem un raibu, daudzkrāsainu lapojumu – grimoņiem, Japānas segliņiem, plūškokiem. Apgriešana ne tikai uztur dekoratīvos krūmus labā stāvoklī ilgāku laiku, bet arī palīdz uzturēt vainaga formu, stimulē jauno dzinumu veidošanos, veicina ziedēšanu. Kopti un veidoti krūmi rada harmoniskākas, sakārtotākas vides iespaidu.

Iestājoties siltākam laikam, daļu augu atbrīvo no pieseguma, daļu, gluži pretēji, piesedz. No pieseguma pakāpeniski atbrīvo ziemcietes un rozes. Piesegumu noņem pakāpeniski – vairāku dienu garumā marta beigās. Vislabāk to sākt dienā, kad laiks ir apmācies. Noliektos rožu dzinumus atbrīvo un, kad tie ir ieņēmuši vertikālu stāvokli, tos atkal uz dažām dienām piesedz ar vieglu aizsargmateriālu. Jo pieseguma noņemšanas process ir pakāpeniskāks, jo labāk augs piemērojas jaunajiem apstākļiem. Un vienmēr vajag atcerēties, ka pie mums līdz pat maija beigām ir sagaidāmi lielāki vai mazāki aukstuma viļņi.

Savukārt pret saules apdegumiem jutīgos skuju kokus, rododendrus, mūžzaļos kokus un krūmus piesedz vai noēno. Pavasarī pa dienu gaiss strauji iesilst, taču naktīs gaisa temperatūra joprojām ir zema. Augu lapas un skujas, kas vērstas pret sauli, pa dienu sasilst, šūnas atmostas, bet naktīs, gaisam strauji atdziestot, šūnas aiziet bojā un atmirst. Tāpēc skujas un lapas nobrūnē. Lai tas nenotiktu, augus no spēcīgās pavasara saules ietekmes paslēpj ar piesegumu.

Ja sniegs ir nokusis un zeme atlaidusies, pārbauda ziemzaļo un mūžzaļo augu stāvokli. Ja gaisa temperatūra ir plusos, bet mūžzaļo rododendru lapas nav atritinājušās, augus 1–2 nedēļas vairākas reizes dienā rasina, līdz lapas atgūst normālu izskatu.

Lai zāliens saglabātos labā stāvoklī, kamēr vēl sniegs nav pilnībā nokusis un zeme ir mitra, cenšas pa to nestaigāt. Kad zeme apžuvusi, zālienā izlīdzina kurmju rakumus un novāc ziemas drazas.

Informācijas avots: TAVS DĀRZS

Drukāt E-pasta adrese

HTML KODI